Guļbūves aizsardzība efektīvā un dabai draudzīgā veidā

Brīdī, kad nākas saskarties ar koka mājas, dārza mēbeļu vai citu koka konstrukciju aizsardzības jautājumu, būtu nozīmīgi izvērtēt vairākus kritērijus. Svarīgi, lai koksne tiktu aizsargāta pēc iespējas efektīvāk, lai tā izskatītos labi, lai būtu ilgnoturīga un apkārtējai videi draudzīga. Tradicionāla metode, kā koku aizsargāt efektīvā un dabai draudzīgā veidā, ir to apstrādāt ar lineļļas – koka darvas produktu.

Lai sasniegtu maksimālu koksnes aizsardzību, skandināvi jau simtiem gadu atpakaļ  izmantoja priedes koka darvu, kas iegūta ar īpašu tehnoloģiju, priedes saknes dedzinot darvas cepļos. Šādā veidā iegūtā priedes darva ir lielisks un dabīgs antiseptiķis, kas aizsargā koksni no mitruma un pelējuma veidošanās. Kā mūsdienīgs apliecinājums tam ir gadsimtiem senas koka baznīcas un vikingu laivas, kas, labi nodarvotas, saglabājušas līdz pat šai dienai. Vēsturnieku aprakstos atrodami arī nostāsti par Kurzemes darvas cepļiem, kuros iegūtā darva kalpojusi zvejnieku laivu aizsardzībai. Mūsdienās, lai iegūtu dziļāku impregnēšanos kokmateriālā, koka darva tiek šķaidīta ar sveķu terpentīnu un lineļļu, pēc krāsošanas koka virsmai iegūstot dabīgi dzeltenīgi brūnu toni. Lineļļas – darvas krāsai ir iespējams pievienot arī dabīgu minerālpigmentu, tādejādi iegūstot jebkādu citu toni.

Kā pareizi apstrādāt

Guļbūves un citu koka konstrukciju eļļošana parasti tiek veikta siltajā gada sezonā, izmantojot uzsildītu priedes darvas – lineļļas produktu. Pirmajā sezonā koksnes virsmu ieteicams apstrādāt divas reizes. Lielākais lineļļas un koka darvas pluss saistībā ar vizuālo izskatu ir tas, ka apstrādātā virsma nelobās, jo eļļa dziļi iesūkusies koksnē. Gadiem ejot, eļļotais koks tikai kļūst arvien gaišāks un pamazām zaudē savu dzeltenīgi brūno toni. Šī iemesla dēļ eļļošana ik pēc trim līdz pieciem gadiem būs jāveic atkārtoti, jau apstrādāto virsmu atjaunojot un papildinot tās aizsardzību. Diemžēl Latvijā pēdējos gados vērojama nelāga tendence, ka koka mājas tiek apstrādātas ar svaigi spiestu lineļļu vai rapšu eļļu. Šādā gadījumā apstrādātā virsma kļūst lipīga, pievelk putekļus un netīrumus. Tā kā tīra eļļa kokam aizsardzību nesniedz, jo tai nepiemīt antiseptiskas īpašības, tad guļbūve pēc gada vai diviem sāk arī pelēt un nozilē. Speciālisti šādos gadījumos iesaka nepievilcīgo koka virsmu noslīpēt ar smilšpapīru vai mazgāt ar īpašu koksnes balinošu līdzekli, kas atjauno koka sākotnējo struktūru.

Metode kļūst aizvien populārāka

Par kokmateriālu pareizu aizsardzību un eļļošanu konsultācijas Latvijā jau vairāk kā sešus gadus sniedz SIA „EkoSolis” pārstāvis Artūrs Pauļukevičs. Kā atzīst speciālists, šī koksnes aizsardzības metode ar lineļļas – koka darvas produktu Latvijā guvusi arvien lielāku atsaucību: „Ja pirms sešiem gadiem šos produktus Latvijā izmantoja vien daži mājbūvētāji, piemēram, Amatciemā, tad tagad ar lineļļas – koka darvas produkciju Latvijā apstrādāti jau vairāki simti mājokļu. Šo gadu laikā, protams, esam daudz strādājuši arī pie produktu izejmateriālu kvalitātes uzlabošanas, tāpēc jaunie produkti ir ar uzlabotu žūšanas ātrumu, virsmas cietību un aizsardzību, kā arī plašākā krāsu toņu klāstā.”

Dažādu koka virsmu apstrādei

„Eko Solis” pārstāvis min, ka tikuši izstrādāti vairāki jauni produkti koksnes aizsardzībai, piemēram, antibakteriālā grunts PRG 30, kas lietojama slapjam kokam – nekaltētiem baļķiem pēc guļbūves karkasa uzstādīšanas. Nedaudz atšķirīgas metodes no ierastās guļbūves darvošanas ir lubiņu jumtiem, koka laivām vai āra terasēm. Uz lineļļas un dabīgā sveķu terpentīna bāzētie produkti ir arī labi piemēroti iekštelpu, grīdu un koka mēbeļu apstrādei. Speciāli produkti pieejami arī pirts iekštelpām – lāvas dēļiem un pērtuves sienām. Tā kā produkts ir ekoloģisks, bieži to izvēles ģimenes ar maziem bērniem vai cilvēki, kas ir zaļā dzīvesveida piekritēji. Eļļotās guļbūves lieliski iekļaujas apkārtējā lauku ainavā vai pilsētas vidē. Pateicoties labajai kvalitātei, arvien vairāk cilvēku ar lineļļas – koka darvas produktu izlemj apstrādāt arī modernas ēkas pilsētā, tādejādi izmantojot atjaunojamos resursus arī pilsētbūvniecībā.

Noderīgi zināt pirms eļļošanas

  • Pirms koksnes eļļošanas ieteicams lietot antibakteriālo grunti PRG 30,
  • Eļļot koksni ieteicams siltos un sausos laika apstākļos,
  • Pigmentētie eļļas produkti uz koka mājas fasādes kalpos ilgāk,
  • Pirts lāvas un grīdas dēļus eļļot nepieciešams plānā kārtā, ierīvējot lieko eļļu kokā,
  • Eļļojot koksnes virsmu atkārtoti, eļļas patēriņš par 20-30 % būs mazāks kā iepriekšējā reizē.

Publicēts žurnālā Māja 20.04.2012

 

Lineļļas un koka darvas krāsas – tradicionāla guļbūves aizsardzība

Silta pavasara diena ir piemērots laiks, lai veiktus dažādus saimniecības darbus, tai skaitā, kokmateriāla krāsošanu. Kā zināms, jaunuzceltās koka mājas vai dārza mēbeļu krāsošana ir nepieciešama, lai ne tikai padarītu kokmateriālu acīm tīkamāku, bet arī aizsargātu no apkārtējās vides kaitīgās iedarbības.

Laika gaitā saules stari liek kokmateriālam izbalēt, lietavās uzkrātais mitrums izraisa pelējumu un dažādas sēnītes, bet kaitēkļi – nodara savu, ne mazāku postījumu. Lai aizsargātu kokmateriālu no apkārtējās vides kaitīgās iedarbības, taču tajā pašā laikā nekaitētu pašai videi, lielisks risinājums ir izmantot dabai draudzīgas dabiskas izcelsmes lineļļas krāsas, kas veic gan koka aizsardzības funkcijas, gan arī nokrāsoto virsmu padara izskatīgu un pievilcīgu.

Par kokmateriālu aizsardzību ir daudz rakstīts un diskutēts. Tirdzniecībā pieejami neskaitāmi sintētiskie koksnes aizsardzības līdzekļi. Tomēr, izvēloties aizsardzības līdzekli savai guļbūvei, sētai vai kam citam, laika gaitā cilvēki arvien vairāk uzmanību sāk pievērst tam, lai izvēlētais līdzeklis būtu dabiskas izcelsmes, kas nenodara postījumu apkārtējai videi, cilvēku veselībai un pašai guļbūvei. Iespējams, kādreiz pastāvējušais mīts par to, ka dabiskas izcelsmes līdzeklis nespēj būt pietiekami efektīvs arī aizsardzības jomā, ir lauzts, tirdzniecībā atkārtoti parādoties lineļļas koka krāsām, kas ar sintētiskajām krāsām var mēroties spēkiem arī koka aizsardzības jomā.

Lineļļas koka krāsas izmanto jau gadsimtiem ilgi

Kā atzīst uzņēmuma „Eko Solis” direktors Artūrs Pauļukevičs, “Ar lineļļas koka krāsām strādāju jau piekto gadu un visu šo gadu laikā esmu pārliecinājies, ka tie cilvēki, kas savā saimniecībā izmanto dabai draudzīgās lineļļas koka krāsas, savu izvēli nekad nenožēlo. Tas, ka šo gadu laikā lineļļas un darvas krāsas kokam kļuvušas populārākas, apliecina teicienu „viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”. Kā zināms, koksnes piesūcināšanu ar lineļļu un koka darvu Skandināvijas valstīs lieto jau gadsimtiem ilgi. Brīvdabas muzejā pieejamā informācija apliecina faktu, ka 19. gadsimtā arī pie mums Rendas pagastā kurzemnieki tvaicējuši koka darvu no speciāli būvēta darvas cepļa.”

Krāsas no atjaunojamajiem resursiem

“Koksnes vislielākais ienaidnieks ir mikroorganismi, kas stimulē trupes sēnītes un pelējuma attīstību. Viens no retajiem dabiskajiem fungicīdiem, kas šos mikroorganismus iznīcina, ir koka darvas sastāvā. Šie fungicīdi efektīvi neitralizē mikroorganismu attīstību un, lietojot koka darvas krāsas, blīvi darvotajā koksnē trupi attīstošie mikroorganismi zaudē savas graujošās īpašības. Tādējādi nokrāsotais koks ir arī aizsargāts pret sēnīti un pelējumu. Nozīmīgi, ka, atšķirībā no daudziem citiem koksnes konservantiem, dabīgo krāsu sastāvdaļas ir ilgtspējīgas un no atjaunojamiem resursiem, tāpēc tās nenodara ļaunumu videi un ir draudzīgas arī cilvēka veselībai,” stāsta Artūrs Pauļukevičs.

Modernizēta ražošanas sistēma nodrošina kvalitāti

Mūsdienās dabīgas krāsas kokam efektīvi sagatavo jaudīgas un modernas krāsu maisīšanas iekārtas. Krāsu sastāvā ietilpst augsti spiesta lineļļa, koka darva un balzāmterpentīns. Par palīgu un saistvielu darvai tiek izmantota lineļļa, kuras molekulas ir piemērotas koka piesūcināšanai, bet bazlāmterpentīns kalpo par dabīgu šķaidītāju, kas paātrina krāsas žūšanas laiku. Lai panāktu plašāku toņu gammu, krāsas sastāvā var tiek pievienots arī dabīgas izcelsmes minerālpigments. Tai lineļļas-darvas krāsai, kuras sastāvā nav pigments, raksturīgi ir izteikti dabīgi toņi no zeltaini brūnam līdz tumši brūnam, savukārt pigmentētās krāsas ir ar daudz plašāku toņu gammu, ietverot šokolādes brūnus, oranžus un pat zaļganus toņus.

Krāsošanas darbi jāveic sausā laikā

“Sausu guļbūves vai apdares dēļu āra darbu krāsošanu ar lineļļas-koka darvas krāsām jāveic siltos un sausos apstākļos, papildus šķaidot krāsu pirmajā reizē ar terpentīnu. Pirms krāsošanas, krāsu, regulāri maisot, ieteicams sildīt uz elektriskās vai gāzes plītiņas – tad krāsa kļūst šķidrāka un tā dziļāk iesūksies kokā. Krāsu apmaisīt sildīšanas laikā ir īpaši nozīmīgi, ja tās sastāvā jau iepriekš bijis pievienots minerālpigments. Pigments ir smagākā frakcija krāsas sastāvā, kurš salīdzinoši ātri nogrimst lineļļas-darvas maisījumā. Otro krāsošanu veic pēc 3-7 dienām, atkarībā no laika apstākļiem un krāsas iesūkšanās ātruma. Otro reizi nav vēlams pārspīlēt ar krāsas daudzumu, īpaši gludi ēvelētam apdares dēlim, pretējā gadījumā, pāri palikusī krāsa, karstas saules staru apspīdēta, var neiesūkties kokā un sakaltusi palikt uz koka virsmas. Nepigmentētos produktus trešo reizi vēlams lietot plānā kārtā pēc 1-2 gada. Pigmentētos pēc 3-5 gadiem.” stāsta Artūrs Pauļukevičs.

Par ko jāpārliecinās pirms uzsāk krāsošanu

“Pirms uzsākt guļbūves krāsošanu ar lineļļas-darvas krāsām, svarīgi ir pārliecināties, ka krāsojamā virsma ir pietiekami sausa, lai tajā varētu veiksmīgi iestrādāt krāsu. Optimālākais koksnes mitrums būtu līdz 20%. Pavasarī montētu guļbūvi, kurā tikuši izmantoti ziemā cirsti un mizoti mitri koki, sākotnēji iesaku apstrādāt ar antibakteriālu grunti. Uz ūdens bāzēta grunts ar antibakteriālam piedevām labi iesūcas koksnē un neitralizē to no UV starojuma, kā arī aktīvām mikroorganiskām vielām, kas veicina trupes sēnītes un pelējuma veidošanos. Pēc gada guļbūves baļķi ir pietiekami izšuvuši, lai tos apstrādātu ar lineļļas-darvas krāsām.

Jāielāgo, ka koku, kas atrodas ārā, nedrīkst apstrādāt ar tīru lineļļu. Lineļļa, kurai nav pievienoti citi komponenti, ne tikai neaizsargā koksni no mikroorganismiem, bet gluži, pretēji – nodara vēl lielāku kaitējumu kokam. Svaigā lineļļā var būt dažādi mikroorganismi, turklāt mitrajos apstākļos veidojās pateicīga vide, kur attīstīties pelējumam un trupes sēnītei. Šādos gadījumos iesaku koka māju mazgāt ar hlora šķidrumu (vizuāli attīra un papildus dezinficē koku) vai dzeramās sodas šķidrumu. Siltā laikā tā nedēļas laikā apžūs un būs gatava krāsošanai ar lineļļas un koka darvas krāsu.” skaidro Artūrs Pauļukevičs.

Publicēts: Building.lv, 10.11.10.

EkoSolis logo

+371 20309009

Maskavas iela 462, Rīga (karte)

arturs@ekosolis.lv


 Latviski   

 English  

 По-русски